Sandis Kondrāts (Latvija) un Eva Suzuko Makgrū (ASV)

"Tici vai nē, lūgšana par Latviju!"

Viens par visiem, visi par vienu. Tikai visi kopā, veci un jauni, bērni, sievietes, vīrieši, latviski un krieviski runājošie, varam pa īstam veidot un attīstīt Latviju. Rīga ir meistardarbs, kas tapis uz smilšu kalniem un veidots gadsimtos kopīgiem spēkiem. Ir laiks sadoties rokās un īstenot sapņus.
Sandis Kondrāts ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru tēlniecības specialitātē. Jau kopš 2004. gada Sandis regulāri piedalās starptautiskos smilšu un ledus tēlniecības festivālos visā pasaulē. Viņš ir arī Baltijas smilšu tēlniecības asociācijas prezidents.

Vairāk par Sanda Kondrāta darbiem viņa mājaslapā www.sand-is.com

Eva Suzuko Makgrū Dienvidkalifornijas universitātē ir studējusi teātra zinības, tomēr kopš 2003. gada nodarbojas ar smilšu skulptūrām. 2008. gadā Eva kļuva par ASV nozīmīgākā smilšu tēlniecības konkursa „Virginia Beach” „Grand Prix” ieguvēju.

 Uldis Zariņš (Latvija)

„Karalis ir kails”

 Reiz Hanss Kristians Andersens sarakstīja pasaku „Karaļa jaunais tērps”. Pasaka vēsta par karali, kurš ticēja savu pavalstnieku glaimiem un meliem, un tāpēc nespēja atzīt, ka viņa jaunais tērps ir tukšas iedomas. Patiesībā viņš bija kails. Šī skulptūra ir izveidota parkā „Magic Sand Riga” laikā starp tautas referendumu un jaunām parlamenta vēlēšanām. Latvijas tauta beidzot pateikusi – karalis ir kails! Tagad karalim Lāčplēsim jāatrod īsts tērps. Lāčplēsis, Vinnijs Pūks, Karlsons, Čeburaška – varbūt tu kādu no viņiem pazīsti?
Uldis Zariņš ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju tēlniecības specialitātē un studējis maģistrantūrā tēlnieka Gļeba Panteļejeva meistarklasē. Regulāri piedalās Eiropas un pasaules lielākajos smilšu un ledus tēlniecības festivālos. Uldis ir arī Baltijas Smilšu tēlniecības asociācijas viceprezidents. Pērn Ulda Zariņa un Sanda Kondrāta komandā veidotais darbs ieguva skatītāju simpātiju balvu Ziemeļamerikas smilšu skulptūru čempionātā Virdžīnijā. Ulda mājaslapa ir www.artofuldis.com

 Agnese Rudzīte (Latvija)

"Labākie draugi”

 Tici vai nē, bet dažreiz var būt arī tā, ka ienaidnieki kļūst par labākajiem draugiem. Un tādēļ abi kļūst par ieguvējiem. Šī ir alegorija ir par to, ka draudzība ir labāka par ienaidu.

Agnese Rudzīte ir beigusi Liepājas Pedagoģijas augstskolu mākslas skolotājas specialitātē, bet 2007. gadā ieguva maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Šogad viņa uzvarēja starptautiskajā ledus skulptūru festivālā „Ice Fantasy” Habarovskā, Krievijā. 

Agneses un viņas radošās grupas mājaslapa ir www.art-decor-sculpture.lv

 Vilfreds Staigers (Nīderlande)

„Kanovas fragments”

 „Leģendas vēsta, ka romieši, lai palielinātu Romas iedzīvotāju skaitu, nolaupīja sabīņu jaunavas. Šo notikumu es atainoju savā skulptūrā, ko iedvesmojušas Džanlorenco Bernīnī un Antonio Kanova oriģinālās skulptūras. Savā darbā es tiecos parādīt, ka tas bijis patiešām liels, dramatisks un nozīmīgs mirklis vēsturē. Tici vai nē!”

Vilfreds Staigers kā skulptors un gleznotājs strādā no 1986. gada, bet kopš 1989. gada ir pievērsies arī smilšu skulptūru veidošanai. Viņš ir arī viens no titulētākajiem „Magic Sand” dalībniekiem, jo vairākas reizes ir ieguvis godalgotas vietas prestižajos pasaules smilšu tēlniecības čempionātos Sondervigā Dānijā un Harisonā Kanādā.

Vairāk par Vilfredu un viņa izgudrojumu „vilisfēru” www.stijgerart.nl

 Edīte Van De Veteringa (Nīderlande)

„Iedvesmojoties”

 Lai izveidotu meistardarbu ir nepieciešama iedvesma. Tomēr nav skaidrs, no kurienes iedvesma nāk. Varbūt iedvesma tiek čukstēta mums ausī visu laiku, bet to sadzirdēt varam tikai tad, ja ļoti uzmanīgi ieklausāmies.

Māksliniece Edīte Van De Veteringa pērn kopā ar Vilfredu Staigeru ieguva pirmo vietu Ziemeļamerikas smilšu skulptūru čempionātā, kas notiek Virdžinijā, komandas darbu grupā. Viņa regulāri piedalās gan smilšu, gan ledus skulptūru festivālos un čempionātos, tostarp Latvijā.

Ieva Saulīte (Latvija)

„Logs”

 Tici vai nē – tās ir tikai smiltis. Bet tās var kļūt par logu uz citu pasauli, neticamu un brīnumu pilnu.

Ieva Saulīte ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu tēlniecībā. Tāpat viņa ir papildinājusi savas zināšanas Kenterberijas Radošo mākslu universitātē Lielbritānijā. Jau vairākus gadus Ieva gan aktīvi piedalās izstādēs un mākslas akcijās Latvijā, gan vada un koordinē dažādu kultūras projektu norisi.

Vairāk par Ievas darbiem www.ievasaulite.net

 Kārlis Īle (Latvija)

„Flamenko”

 Smiltis un skulptūras mēdz būt statistikas. Taču šīm robežām var arī pārkāpt un smiltīs iedzīvināt kustību un kaisli – flamenko deju. Tici vai nē, tam ir jāizdodas.

Kārlis Īle ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu un viņa darbi ir bijuši skatāmi gan Pedvālē, gan atrodami vairākās Latvijas pilsētās, kā arī mākslas kolekcijās. Kopš 1996.gada Kārlis ir pievērsies arī ledus un smilšu tēlniecībai. Tostarp Kārlis ir ieguvis pirmo vietu pasaules ledus skulptūru čempionātā Harbinā Ķīnā un starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Habarovskā Krievijā.

 Līga Zariņa (Latvija)

„Dzīvība”

 Jebkuras dzīvības rašanās  un izveidošanās vienmēr ir brīnums. It kā no nekā rodas daudz sarežģītu formu un struktūru, kuras ne vienmēr ir acīm saredzamas.

 Līga Zariņa ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. No 2008.gada Līga piedalās arī starptautiskos smilšu skulptūru festivālos. Tostarp Jūrmalas smilšu tēlniecības festivālā „Magic Sand” Līga kopā ar Uldi Zariņu izveidoja septiņus metrus augstu smilšu skulptūru „Megamurķelis”, tādējādi uzstādot rekordu par līdz tam laikam augstāko smilšu skulptūru Baltijas valstīs.

 Natālija Čistjakova (Krievija)

„Maurīca Eshera brīnumu pasaule”

 „Kad es domāju par to, kas ir ticams vai neticams mākslā, es redzu mākslinieka Maurīca Eshera darbus un viņa radītās optiskās ilūzijas. Viņš no ikdienišķām lietām, ko mēs redzam ik dienu, radīja savu nereālo pasauli. Viņa melnbaltās grafikas es esmu izveidojusi reljefā, lai radītu īsta attēla ilūziju.” Natālija Čistjakova ir beigusi Pēterburgas Valsts mākslas un dizaina akadēmiju. Kopš 2000.gada ir Krievijas mākslinieku savienības biedre. Viņa veido skulptūras gan akmenī, kokā, gan ledū un smiltīs, aktīvi piedaloties festivālos visā pasaulē. 2010.gadā viņa ieguva otro vietu Ziemeļvalstu smilšu tēlniecības čempionātā „Art meets Sand” Helsinkos. Tāpat viņa ir vairākkārtēja Krievijas ledus un smilšu skulptūru čempionātu uzvarētāja.

Ar Natālijas daiļradi var tuvāk iepazīties viņas interneta vietnē.

Vladimirs Kurajevs (Krievija)

„Dvēseles ceļojums”

 Dievišķi spēki auž dzīves, likteņa un laika zirnekļa tīklu. Šis tīkls ir kā kosmisks plāns. Tīmekļa radiālās līnijas ir esības sākums, apļveida – eksistenciālais. Zirneklis tīmekļa vidū var būt gan kā saule, no kuras uz visām pusēm plešas stari, bet tikpat labi var simbolizēt nāvi.

Festivālā „Magic Sand Riga” piedalās arī viens no labākajiem Krievijas smilšu un ledus tēlniekiem Vladimirs Kurajevs. Viņš ir Maskavas mākslinieku savienības biedrs un smilšu skulptūras veido kopš 1996. gada. Viņš vairākas reizes arī ir saņēmis dažāda kaluma medaļas, tostarp zelta, ASV sniega skulptūru festivālā Brekenridžā.

Vladimira,  viņa kolēģu un domubiedru - Krievijas gaistošos materiālu tēlnieku -  mājaslapa ir www.artconcern.ru

Zigmunds Vilnis (Latvija)

„Pazīstamā deja”

 Senatnē vergi bija nebrīvi cilvēki. Bez samaksas bezierunu paklausībā viņi ikdienu nesa akmeņus, no kuriem viņu kungs cēla valdnieka jauno pili. Akmeņi bija smagi un ceļš līdz jaunajai celtnei ilgs, tamdēļ vergu gājiens vilkās lēni kā gliemezis. Bet tad pie varas nāca jauns un gudrs valdnieks, kurš vergus pasludināja par brīviem cilvēkiem. Viņš tiem sacīja: jaunā pils ir jāpabeidz, tamdēļ tie, kuri vēlas, var turpināt strādāt pie manis pēc brīva prāta, un par katru akmeni, ko jūs atnesīsiet, es jums maksāšu kapeiku. Un tā visi izbijušie vergi turpināja nest akmeņus ar apbrīnojamu centību, jo zināja, vairāk akmeņu - vairāk kapeiku. Mainījās paaudzes, bet brīvie cilvēki joprojām vergoja, tikai šoreiz nevis saimniekam, bet kapeikai. Tici vai nē – kapeika var iemācīt dejot arī gliemezi!

Zigmunds Vilnis ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Viņš ir uzskatāms par vienu no smilšu tēlniecības kustības aizsācējiem Latvijā, jo jau kopš 1996.gada Pāvilostā rīko festivālu „Zelta smilšu grauds”, kurā smilšu skulptūras veido mākslas skolu audzēkņi  un par savu darbu ir saņēmis arī Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.